Īsā(a.s) Ke Baare Me Allaah Taa’alā Kā Paiġaam (Taurait : Yashaayaah 42:1-9)

Bismillaah-Hir-Rahamaanir-Raheem

Īsā(a.s) Ke Baare Me Allaah Taa’alā Kā Paiġaam

Taurait : Yashaayaah 42:1-9

“Dekho mere ḳḥaadim ko, jiskī maiṅ hifaazat kartā huṅ.

Isko maine chunā hai aur ye mujhe bahut ḳḥushī detā hai.

Maiṅ usko apnā nur duṅgā aur wo har qaum me insaaf qaayam karegā.(1)

 

“Wo nā hī duhaaī degā aur nā hī cheeḳḥe chillaaegā.

Wo logoṅ se bahut narmī se pesh āegā.(2)

Wo un logoṅ ko bhī naheeṅ maaregā ki jinke īmaan murdā ho chuke haiṅ.

Aur wo kacche īmaan waale logoṅ kā bhī saath naheeṅ cẖoḍegā.

Wo hameshā sacchaaī aur insaaf se faislā karegā.(3)

 

“Jab tak wo purī duniyā me aman aur insaaf qaayam naheeṅ kar legā,

tab tak wo nā hī haar maanegā aur nā hī apnī himmat khoegā.

Yahaaṅ tak ki dur mulkoṅ ke log bhī uskī baatoṅ par yaqeen kareṅge.(4)

 

“Ye saarī baateṅ wo haiṅ jo Allaah rabbul ālameen ne kaheeṅ haiṅ,

uske siwaay koī naheeṅ jisne āsmaan aur zameen ko banaayā hai.

Usne zameen aur usmeṅ ugne waalī cheezoṅ ko paidā kiyā hai.

Usī ne zameen par har iṅsaan me jaan phuṅkī hai.

Wo hī zameen par chalne waalī har cheez me jaan phuṅktā hai.”(5)

 

Allaah taa’alā ne ye bhī kahā hai, “Maine tumko paak-o-paakeezā bhejā hai.

Maiṅ tumhaarī dekhbhaal karuṅgā.

Maiṅ tumhaarī hifaazat karuṅgā.

Tum mere us ahad kī nishaanī hoge jo maine logoṅ se kiyā hai.

Maiṅ tumko saarī qaumoṅ ke liye ek roshnī banaauṅgā.(6)

 

“Tum un logoṅ kī āṅkheṅ khologe jo aṅdhe ho chuke haiṅ.

Tum un logoṅ ko āzaad karoge jo ġulaamī kī jaṅjeeroṅ me jakḍe hue haiṅ.

Tum un logoṅ ko raastā dikhaaoge jo log apne aṅdar kī aṅdherī jeloṅ me qaid haiṅ.(7)

 

“Maiṅ Allaah huṅ, yahī merā naam hai.

Maiṅ apnī shaan-o-shaukat kisī aur ko naheeṅ duṅgā aur

nā hī maiṅ apnī taareef in butoṅ se baaṯuṅgā.(8)

 

“Dekho! Maine pahale jo bhī kahā thā, waisā hī huā!

Aur ab maiṅ tumko wo bataatā huṅ,

jo abhī tak naheeṅ huā hai.

Maiṅ tumko ye sab hone se pahale batā denā chaahtā huṅ.”(9)